Oriģinālās laternas, kas saistītas ar Samhainu, tika izgatavotas ar rāceņiem.
Senie gaelieši 31. oktobrī svinēja Samhainas pagānu svētkus, valkājot maskas vai kostīmus un iededzot ugunskurus, lai nomierinātu mirušo ļauno garu. Lai arī Samhain vairs nav īru svētki, laicīgā sabiedrība svin Helovīnu un kristieši tajā pašā dienā svin Visu svēto priekšvakaru. Saikne starp šiem notikumiem ir viens no veidiem, kā kristīgajiem bērniem izskaidrot Helovīna nozīmi - sākotnēji kristīgus svētkus, ko tagad svin ar pagānu simboliem.
Izskaidrojiet Helovīna reliģisko etimoloģiju. Vārds cēlies no “Visu svētību vakara”, kas attiecas uz vakaru pirms Visu svēto dienas kristīgajiem svētkiem. No kristīgā viedokļa Helovīns sākās kā reliģiski svētki, veids, kā padziļināt ticību un svinēt svētos, ieskaitot tos, kurus baznīca nav oficiāli atzinusi.
Runājiet ar bērniem par pagānu ietekmi uz Helovīnu. Pāvests Gregorijs IV dienu pēc Samhainas nolika Visu svēto svētkus. Tāpēc Helovīns sakrīt ar pagānu svētkiem. Senie gēlu cilvēki ticēja, ka mirušie katru gadu tajā dienā atdzīvojās, lai postītu postu. Pagānu svētki uzsvēra mirušo valstību un deva priekšroku ticībai spokiem, raganām un gobliniem. Arī kristiešiem katru dienu, 2. novembrī, ir diena mirušajiem, Visu dvēseļu diena. Tā dzīvo lūgšanā par aizgājušo mūžīgo atpūtu. Laicīgajos svētkos 31. oktobrī kristiešu vārds Helovīns ir apvienots ar seniem pagānu tēlojumiem. Helovīna tradīcijas, piemēram, viltības vai ārstēšana, grebjošas laternas un kostīmu nēsāšana, attīstījās no prakses, kas saistīta ar Samhainu.
Pasakiet bērniem, ka viņi joprojām var svinēt Helovīnu kristīgā veidā. Sarīkošana Visu svēto dienā, ģērbšanās kā svētais, konfekšu laimēšana konkursā par svētajiem vai ķirbju grebšana ar kristīgiem simboliem ir aktivitātes, kas palīdz bērniem izbaudīt svētkus, nepiedaloties pagānu praksēs.
